| ehh |
[10. Jun 2008|03:22] |
| [ | skan, skan, skan.... |
| | NIN - Right Where It Belongs | ] |
man sākpalikt mazliet grūti... mazliet grūti dzīvot
vai kāds nevēlas palīdzēt? nē,laikam jau ka nē.. es ar katru mirkli saprotu to, ka sviežu sevi atpakaļ un atpakaļ un atpakaļ, tur kur biju pirms veselas mūžības, bet man neko nelabot, viss notika tā, kā es izdarīju un man nelabot kļūdas, es neesmu mācījusies, es esmu tikai nožēlojusi
un šie kritieni atpakaļ liek man nožēlot un liek man nomest to lieko, to ko piešuvu sev klāt kā ielāpu
Mani sauc Lote. Man ir 15 gadīgas meitenes prāts, 10 gadīgas meitenes sirds, 13gadīgas meitenes uzvedība, 5gadīgas meitenes vēlmes un jūtas un 20 gadīgas meitenes pieredze.
Es nevalkāju nevienu masku. Tu man pajautāsi un es tev atbildēšu. Un nemelošu. Un tur nebūs nekā lieka..
Es vienmēr izskatos priecīga, es skaisti izskatos,kad smaidu. Man patīk mans smaids un man nospļauties,ko par to saka manas acis. Viņas ir nekontrolējamas.
Es esmu slinka un es to apzinos, es piespiežos,es izdaru, bet vienalga palieku slinka. Tas visām meitenēm asinīs, viņas visas tā dara, es tikai attaisnojos. Es gribu būt kā citas, bet nesanāk.
Mans sapnis ir lemp pār sevi, rotaļāties ar sevi kā lelli,lai es spēlētu "Smuko dzīvi", kur es izspēlētu skaistas kāzas baznīcā, kur man būtu visburvīgākie un bērnišķīgākie bērni, vismīļākais vīrs,viskārotākais darbs un viss notiktu tik pa īstam,ka man nevienu minūtu nevajadzētu tēlot, es varētu būt visdabiskākā, ar savām, tikai ar savām ne izdomātajām emocijām.
es mīlu smieklus. es mīlu dzīvi, kuru man sāk palikt grūti dzīvot, es mīlu visu šo pasauli, lai cik vārga un traka tā būtu, tādēļ, ka....
.... ka no rīta pamostoties es varu sajust to maigo, karsto elpu uz sava kakla, varu sajust nosalušās kājas un ar acīm saskatīt saules gaismu. |
|
|