| pavasars |
[9. Maijs 2008|03:01] |
ak, līdz neesošāmasarām.Es jūtos skumji. Visvisādas sīkas un nenozīmīgas lietas veido to kamolu, kas manā kaklā 20h diennaktī. Greizsirdība.
Man gribas raudāt, man gribas sevi sadedzināt, jo viņš nekad neizjutīs tādu laimi ar mani, kādu jūtu es ierāpjoties viņa siltajā klēpī. Viņš nekad nespēs manī iemīlēies. Mums nebūs miera :( Es gribu, lai viņš ir laimīgs, vislaimīgākais cilvēks uz pasaules, bet tas nav manos spēkos. Es nespēju aizgriezties no vīrieša, ko tik ļoti mīlu. |
|
|