| |
[21. Jul 2006|13:51] |
es laikam tiešām esmu pārāk mantkārīga, jo visus gribu sev, kaut mīlu tikai vienu.
un atkal, un atkal nevar paļauties izteikt kādam savu viedokli, jo tas nāk atpakaļ ar lieliem kašķiem un nepatīkamām izjūtām.
ak, ir tādi rīti, kad man gribas pamosties uz tā piepūšamā matrača omes dzīvoklī, saģērbties, samest kko somā un skriet uz mikriņu, jau turot kabatā 70 sant un labu garastāvokli, tad izliekties, ka es pa ceļam lasu, bet patiesībā vēroju kas notiek ārā...pēc gremdējos ezera ūdenī un apkārt man ir cilvēki, cilvēki, cilvēki, ik pa brīdim rokā kāda L&M superlight cigarete, kāds Aldara gaišais un cilvēki, smiekli, viss....
bet tā laikam nebūs - būsim mūžīgi mēs 2 un pa retam kāds, kuru redzēšu pirmo un pēdējo reizi....ā nu jā....vel jau paliek M. |
|
|