| |
[10. Maijs 2006|23:32] |
aiz loga deg saule, kā spožuma etalons.
bet istabā vi;na sārtā piere un zilās acis.mani, iekšā, lūkojas un nepamet ne mirkli.
un tad viņš sēdēja uz palodzes un saule izgaismoja caur logu lapām viņa profilu zaļgani melnu un es redzēju pasaku.
un tad mēs lecām pa ielām. |
|
|