| bēres |
[4. Maijs 2006|02:04] |
viņs tur gulēja. tiešām gulēja ne bija. tik itkā dusmīgs, bet tā tikai škiet. tā vienmēr bija. es tvēru pēdējos mirkļus viņu redzot. es noliku vēstuli tā tuvāk. vēstulē rakstīts "Ardievu!"
tā ir.
viņam līdzi krustvārdu mīkla, papīrs, zīmulis un brilles. gaidīšu vēstules. es lūdzu vienu - es negribēju traucēt, es tikai palūdzu, lai viņš ir klāt kad es saukšu un kad man vajadzēs.zinu ka viņš būs.zinu.
es viņu nenoglāstīju, es nē. negribēju viņu atcerēties tādu.
daudz asaru.
un līdzjūtība cilvēku acīs. viņš atdusas blakus savai mātei.
skaists kaps, tik krāsains, kāv iņš pats. tikai tas ir kaps. ar dzīvi nesalīdzināt. un tik daudz skaista par viņu runāja.paldies.
dziļi pārdzīvojumi.
neesmu noticējusi, bet tā tas ir.
atmiņas mūžīgas. |
|
|