| ak |
[28. Apr 2006|12:18] |
miegā, viņš bija laimīgs. Viņam biju es, māsa, 2 meitas un mīlopša sieva.
viņam nesāpēja, viņš bija laimīgs.
es raudu jo vairs nekad man nebūs tāda patvēruma kā viņš.
mana lielākā mīlestība.
viņš bija laimīgs.
ne vaida, ne kliedziena.
atstāja mūs, mani asarās, bet es raudu arī aiz prieka ka viņš bija laimīgs, ka viņam nu ir vieglāk.
zinu ka viņš turpina dzīvot: spēlē visas spēlītes uz kompīša, risina krustvārdu mīklas, pilda manus fizikas mājas kontroldarbus, skatās televīzoru, jūt līdzi sportistiem, mācās līdz ar mani, sūta uzmundrinošas īsziņas un daudz ko citu, ko darot es viņu atcerēšos, jo viņš bija laimīgs.
nē, viņš ir laimīgs, es tevi mīlu, es jūtu tevi blakus un bēdājos tikai par to ka man vairs nesaņemt tādu patvērumu kādu jutu pie tevis!
bēres trešdien, viņu kremēs. tad izkaisīs pie viņa mātes. viss kopā. |
|
|