| |
[10. Apr 2006|00:16] |
man bija svarki, viegli atpogājama blūze
bijām divatā, ar vīna glāzēm, pe atvērta loga
vīns bija salds
ārā lija lietus lielām lāsēm, piepildīdams klusumu un depeche mode skaņas ar vasaru
viņš skupstīja mani,
es apskāvu viņu.
nogūlāmies melnajos palagos, viņa galva man klēpī un man neko citu nevajadzēja šajā pasaulē
bet prātā man dungoja kaupers "kaut varētu vienmēr tā stāvēt, starp mirkli un mūžību" |
|
|
| |
[10. Apr 2006|00:20] |
|
savukārt aizvakar mēs nodevāmies kaislībām, nekontrolējot sevi, bez pārdomātām pauzēm |
|
|