| tā lūk |
[2. Apr 2006|00:41] |
gulēju melnos palagos pie viņa sāniem, biju dzīva un man bija vienalga
labprāt būtu cēlusies, iekritusi jūrā un pēc tam, jūrmalas smiltīs dzērusi sarkano vīnu
bet nekā
šodien esmu viss, kas viņam vajadzīgs, spēju smaidīt
šodien viņš ir viss, kas man vajadzīgs
un šīs 2 brīvdienas nedēļā, ir tās, kas neļauj mani nožņaugt nedēļas laikā |
|
|