| |
[9. Maijs 2021|14:00] |
|
Zigmundiņam, šodien 2 gadu adoptācijas jubileja! Daudz laimes Zigmund, lai tev peles šodien labi ķeras
( Zigmunds ) |
|
|
| |
[7. Maijs 2021|13:36] |
neiet, galīgi neiet. gada laikā esmu atradinājusies domāt ātri un netērēt laiku "jāatrod iedvesmu". laiks iztek ātrāk, kā es varu 4 jautājumus atbildēt un es jūtos tā, ka mani rezultāti būs ļoti slikti :( un tas dara ļoti bēdīgu, jo tomēr 4 gadus esmu centusies un centusies un tagad pēkšņi saņemt viduvēju diplomu? tā būs traģēdija, blakus visām pārējām traģēdijām.
un pārējais arī liekas tādā kā pakaļā, bet katru reizi, kad gribas par to domāt un izdomāt risinājumus, es sāku raudāt un nekur netieku |
|
|
| |
[8. Mar 2021|11:26] |
Neliels nervu sabrukumiņš pagājušajā nedēļā - pilnībā pazaudēju jebkādu sajēgu, kas bija palikusi. Apnicis dzīvot šajā nabadzībā un vientulībā. Citiem iet sliktāk, bet es gribu sūdzēties cik man ir slikti. Un visu laiku ir tā pavisam nelielā vēlme padoties, kāda jēga, vnk padoties. Bet tad es mēģinu sapurināties un dzīve paliek labāka. Mēģinu atpūtu no mācībām distancēt no alkoholiem, bet nodarboties ar lietām, kas patīk - tamborēt, pagleznot, pat esmu sākusi lasīt grāmatu.
Bet sāvādāk viss ir ok. |
|
|
| |
[27. Jan 2021|10:21] |
Daudz jāmācās, viss krājas kaudzēs - netīrie trauki, veļas grozs, lekcijas un kursa darbi. Kaudze pie kaudzes, es tikmēr līkumoju cauri, ik pa laikam paņemot vienu lietu un noliekot to vietiņā.
Mēnesi nomocījos ar ik-vakara galvassāpēm, tad viņas sāka parādīties jau no agra rīta. Tomēr saņēmos sazvanīt dakteri, izrakstīja migrēnas tabletītes. Un palika labāk, pēkšni tās kaudzes sāk sarukt, visam ir redzams risinājums un tas labais garastāvoklis arī ir te pat aiz stūra. Vēl 3 kursa darbi, vēl 5 eksāmeni un 1 diplomdarbs un tad būs tā diena klāt, kad izslēgšu visus ekrānus, paņemšu grāmatu un izbaudīšu to, ka nav jāblenž ekrānā. |
|
|
| |
[19. Dec 2020|04:16] |
|
me happy |
|
|
| |
[15. Nov 2020|11:32] |
Līst un līst.
Bet ja nedēļa sākās ar stresu un veselības problēmām, kas pat lika aiz bailēm uztaisīt Covid testiņu, tad nobeidzās ar produktivitāti pēc SAS kursa darba nodošanas. Ir pieteikts braukšanas eksāmens, ir uzrakstīta vēstulīte omei, ir iztīrīta māja un noklausītas gandrīz visas šīsnedēļas lekcijas. Šodienas sarakstiņš ir īss - gribu vismaz 1000 vārdus uzrakstīt savai disertācijai. Tagad tikai atrast motivāciju nesēdēt internetos un tiešām rakstīt. |
|
|
| |
[26. Okt 2020|13:59] |
Šitā tiešsaistes mācīšanās sāk beidzot sanākt. Laikam. To redzēs, kad būs pirmie kursa darbi nodoti.
Un tomēr ir forši sēdēt ar mazo kaķi klēpī un studēt diferenciālvienādojumus. Disertācijas fails arī ir uztaisīts un .bib fails pildās. Tagad tikai jāsāk liet ūdeni par grupām un laukiem un Jūnijs pienāks nemanot. |
|
|
| |
[18. Sep 2020|21:19] |
Vasaras brīvlaika beigas. Nākamnedēļ indukcijas nedēļa, tad sākas mācības.
Vispār, sajūtas kopš atgriešanās ir sūdainas. Nu nav man saknes šajā zemē. Aizsūtīju neformālu e-pastu uz LU, vai viņi mani tādu ņems mācīties maģistrantūru. Ja pavisam negribēs, tad meklēšu ko darīt tālāk. Negribas jau būt tam mūžīgajam studentam, bet, kamēr viss svaigs un nav darbs-mājas rutīna, varbūt tomēr var to doktorantūras sapni paķerstīt? |
|
|
| |
[19. Aug 2020|20:12] |
|
Svelme, skumstu pēc kaķiem |
|
|
| |
[26. Jul 2020|01:45] |
Tāds nemiers šovakar. Nezinu kur likties - dzert alu vai iet gulēt. Pamocīt kaķus vai patamborēt. Pacept kūkas vai paspēlēt datorspēles?
Pl 2 naktī un man ir nemiers |
|
|
| |
[16. Jul 2020|18:24] |
6 gadi
paskrēja nemanot
Dzīvoju Velsā
Sēžu karantīnā
Gatavoju vakariņas |
|
|
| |
[19. Jun 2014|23:48] |
|
Es sāku negribēt runāt ar tevi, viss ir tik drūms un tāda sajūta, ka apkārt nav neviena paša cilvēka, kas vēl labu, viss ir tik slikti, viss ir tik grūti. Vai tiešām nav nekā cita par ko runāt un varbūt pasmieties? Es sažnaudzu dūres tik bieži tikai tāpēc, ka esmu pārāk nogurusi lai strīdētos |
|
|
| |
[26. Dec 2013|11:33] |
patiesībā vakar bija ļoti forši Ziemassvētki, nosēdējām līdz pašām beigām un nekur nebēgām.
un šodien bija doma ar priekšnieci iet ciemos pie viņas priekšnieces, bet man kkā pilnīgi negribas un neviens nezvana, tāpēc mēs iesim uz pilsētu tērēt manu naudu un attapties pabā kkad vēlāk. |
|
|
| |
[20. Okt 2013|21:40] |
|
jaaaa!!! mēs pārvācamies, necils vienistabas dzīvoklītis kas būs mūsu uz gadu sākot no nākamsvētdienas :) |
|
|
| |
[13. Okt 2013|23:12] |
mans nenormāli superīgais sapnis ir tagad Bristole, jo pie velna drūmo Redingu, Bristolē cilvēki likās lielāki dzīves baudītāji un mazliet kulturālāk tur viss, krāsaināk un vispār viss bija tik forši neskatoties, ka šodien staigājām cauri slapji un nosaluši un nezinājām kur ta īsti likties, tāpēc aizgājām uz to foršo kafejnīcu, kur vakar kafijojām un man radās tāds sapņa īstenošanas sapnis, ka man vajag tagad auto tiesības, mums vajag tādu mazu gimpy car, lai varam izbraukāt un mēs tiešām varētu meklēt dzīvesvietu tur, jo Newbury ir tikai stundas attālumā un vilcieni visi tur pat, darba pietiktos gan man, gan vīrietim.
Tad nu pateicu arī vīrietim, ka man vajag tiesības un viņš man zureiz piedāvāja to un šito. Mājās atbraucos sāku meklēt internetos cik aks un kā, bet es neko te nesaprotu, atrodu kādus 10 instruktorus, pie kuriem stunda maksā no 25 līdz 32 mārciņām un tad kādus 5 kam stunda maksā no 10-15 mārciņām. It kā negribas pārmaksāt, kā varētu notikt gadījumā ar tiem lētajiem, bet nesaprotu kur tā atšķirība tāda? Varbūt man pirksti līki un es nemāku sameklēt privātos instruktorus un man met ārā tikai skolu instruktorus, kam ir slavens bizness un pieredze un tāpēc prasa baigo ciparu, tāpēc ka tiem dārgajiem tā arī bija ka visi katrs savā mājas lapā izreklamēti zem kkādām autoskolām. būs darbā jaizprašņā viena no meitenēm, kas šobrīd mācās, cik kas maksā un ar ko jārēķinās, jo neticas, ka noteikumus var pats mājās mācīties un iet uz testu, kad esi gatavs. |
|
|
| |
[12. Okt 2013|18:14] |
|
Esmu Bristolē, vīrietis vakar norezerveja viesnīcu un šorīt atbraucām nelielās brīvdienās. Smuki, ļoti daud visādu interesantu kafejnīcu un pabu. Pilsēta kūsā no dzīvības, daudz studentu, pilnīgi sapņi būvējas prātā par studijām šeit, sociālo dzīvi un darba iespējām. Gribas, gribas man mācīties tā ka acis sprāgst laukā. |
|
|
| |
[8. Okt 2013|23:50] |
šķirstu dzīvokļu sludinājumus, izlasu privātos, tas izlasu tos, kuri iekļaujas mūsu budžetā. šis tas, tāds tīri glīts un pieņemams, citi vnk drausmas, guli savā dubultajā gultā un nepieceļoties i vari traukus izlietnē nomazgāt, i viesiem ārdurvis atvērt.
pēc visiem šokiem ar pašvaldību, es tiešām sāku neapzināti apspriest domu par to, ka man galva ir sačakarēta tādā līmenī, ka es nespēju strādāt un man vajag sociālu palīdzību tik pat ļoti kā medicīnisku |
|
|
| |
[1. Sep 2013|22:41] |
|
Esam mazaa paradiizee. Saule, juura, fantastisks eediens un vispareejs miers. |
|
|
| |
[28. Aug 2013|03:48] |
|
aiz garlaicības paskatījos tādu lietu kā "Dzīves krustcelēs" un uzsita asinis bik. Dēļ tādām vecenēm, kas tur kantoros sēž un neko vispār nerubī, tik zin kā citus izmisumā dzīt, es uz Latviju negribu nemaz atpakaļ doties. Kā lai nezaudē savaldīšanos, ja tā vien gribas par katriem 3 vārdiem pa muti uzšaut, lai daudz nesprēgā. Ok, tas viss iestudēts, bet tādas bābas pastāv visos tajos megabirokrātiskajos kabinetos un ēkās, darīt neko nejēdz, tik par kārtību runāt. |
|
|