|
|
|
May 11th, 2024
ulvs
 | 03:44 pm - Atskats uz vakardienas koncertu
Vakar, aizkustinājuma asaru pilnām acīm, knābāju pie skatuves, kamēr tur savu mākslu prezentēja TESA. Vienkārši jutu, kā mans gars tiek elevēts. Tā ir milzu svētība - iespēja pazīt šos cilvēkus un tik intīmi pieredzēt viņu mākslu. Šī mīlestība ir uz mūžu. Paldies, kungi, ka piešķirat manai dzīvei papildus jēgu.
|
ulvs
| 03:42 pm - Par labiem biedriem
Vispirms tā sāp, pēc tam tā dara brīvu. Kas tā ir, bērni? Vai patiesība?
Šajā individuālisma laikmetā indivīds var zelt vienīgi tad, ja izaicina sevi, savus priekšstatus pašam par sevi. Ir pārāk viegli rast feiku, nepamatotu atbalstus savos domubiedru burbuļos. Kur patiesības vietā tu saņem mierinājumu.
Ko esmu ievērojis, komunicējot ar cilvēkiem - ka visveselīgākie prāti ir tie, kuri ilgtemiņā savā lokā tur cilvēku(-us), kuri prot taktiski runāt par neērtām patiesībām. Ne tikai prot, bet kuri nebaidās norādīt, teiksim, uz biedra liekulību, sevis mānīšanu, izvairīgumu, utt. Kuri izaicina tevi nevis caur emociju, bet caur sarunu. Vai darbību.
Tas nav tavs draugs, kurš runās ar tevi tikai par pozitīvo, bet kaut kādu iemeslu dēļ izvairīsies no negatīvā. Tas ir truls atbalsta punkts, lai
mūžīgi saglabātu status quo - ērto, nemainīgo vietiņu. Taču šāda abpusēja komunikācija dinamiskā realitātē, kurā personības, atkarībā no to pieredzēm, aug, mainās, attīstās, ir gaužām kaitniecisks abām pusēm.
Mūsu skats pašiem uz sevi ir neprecīzs, jo pakļauts pašu priekštatiem un aizspriedumiem, tāpēc bez šādiem cilvēkiem, bez šādām neērtām sarunām, ir risks iestrēgt sevī, garīgi palikt uz vietas- domāt, ka veids, kā šobrīd domā un risini komunikācijas, ir īstais ceļš, lai sasniegtu vislielāko koplabumu (taču reāli mīņājies uz vietas un komunicē tikai, lai tukšgaitā dročītu savu priekšstatu pasaulīti).
Tāpēc aicinu visus uz tostu par biedriem, kuri runā par neērtām patiesībām! Tiešām runā, no sirds, aiz mīlestības. Cin cin!
|
May 9th, 2024
ulvs
| 03:21 pm
Bondage of normality.
|
May 6th, 2024
|
|