Tāda jauka diena bija, ka negribas lai viņa beidzas:) no rīta labi sapucējos, atnāku uz darbu, viss ok, bet piecminūtē jūtu, ka runas velk, it kā rīt būtu piektdiena (nu jau šodiena), prasu blakus sēdošajiem- kas šodien par dienu?- ceturtdiena, bet manējais pilnā pārliecībā, ka trešdiena( vēl nodomāju no rīta mostoties- ai, kā nedēļa velkās, vēl tikai trešdiena :D ).
Pēc tam darbā pirmo stresu paķēru, jo pl. 9.00 piezvanīja, ka ir tikšanās otrā Rīgas galā pl. 10.00 (!), nu labi, tikām galā. Kaut kādā sakarā piemirsu par vienu steidzamu darbu, kas bija darāms pirms pusdienlaika, atcerējos ap diviem dienā, ķēros pie lietas ātri un darbojos, pa starpai pļāpas ar šefu utt., nu un beigu beigās iedvesmojoša (?!) tikšanās ar vienu gudru cilvēku nekustamo īpašumu pirkšanas/pārdošanas jautājumos. Cik nopratu, prasības man ir augstas :), bet iespējas ierobežotas. Guvu skaidrību mazliet par tendencēm NĪ tirgū un ieklausījos prognozēs, bija jau idejas kā varētu būt un kā būtu jābūt, bet trūka pieredzes, lai izkristalizētu viedokli. nu neko, kulsimies, skatīsimies, gan jau atradīšu arī es sev mājas.
nu un vakars, mmm, ar suņiem un kādu labu draugu, uz jūru...mmm:)
Grāmatvežiem labi maksā, jo:
1. viņi zina visu, un galvenais- zina, cik uzņēmums pelna un ko var atļauties, ko nē
2. vadītājiem parasti ir slinkums vai nav laika iedziļināties "sarežģītajā" grāmatvedības procesā
3. daudzos uzņēmumos no grāmatveža godaprāta ir atkarīgs uzņēmuma ieņēmumu daudzums
4. visu laiku viss mainās un ir ļoti jāseko līdzi izmaiņām likumos, VID darbiibaa utt.
hmm, varbūt pie šī arī palikt, darbs principā garantēts vienmēr, jo... kur nu svarīgāku un stabilāku amatu par naudas skaitītāju:)
katrā ziņā rezerves variants ir, un, pat ja atiet uz brīdi no tā visa malā, var diezgan ātri vēlāk iebraukt atkal, jo saskare ar grāmatvedību būs vienmēr un visos darbos.
Mjamm, kaut kas nudien ir noticis. Pie mājas mašīnām daudz vietas, lai gan pirms tam bija viss pilns. tātad tā zādzība, ko redzēja māte tonakt nav bijusi nejaušība. Tā stāvvietu mafija ir izplatījusies pa visu Rīgu, pat rajonos, kur stāvvietas īsti nav.
kārtējo reizi var nopūsties par to kādā valstī mēs dzīvojam:(
Kad man nāk raudiens un jūtos nomākta, darba kolēģiem ar mani ir viegli- tā arī pasaku- noticis tas un tas, jūtos tā un tā, paraud, pažēlo, pasmej un ir labi/vai arī pavisam slikti. Pie tam šādi gadījumi ir dikti reti, kad patiešām ir kāda šaize.
Tik neizsakāmi grūti ir, kad kāds staigā apkārt klusēdams, kaut ko pie sevis ņemās un pie katriem diviem vārdiem ķer atslēgas un skrien uz tualeti noraudāties. Visi taču cilvēki esam, var parunāties, var pateikt vismaz par ko lietas grozās. Emocionāli ir cilvēciņi, saprotams, bet šāda emocionalitāte ir jau pataloģiska- šefs teiktu "Nu kā tad sauksim?"
Mana brīnišķīgā, lieliskā, apburošā, fantastiskā, nepārspējamā Mercedesa ir kārtībā!!!! Ir jau gan visādi vēl tur ķekši palikuši, kapotu vajadzētu pārkrāsot gan, un bamperu mazliet pielabot, viens stiprinājums vēl jāatrod, lai jams ideāli izskatītos, bet nu ir daudz labāk kā bija pirms nepilnas nedēļas, kad viņu tur aizvedu. Un kad vēl viņu nomazgā un iztīra.... mmm, vispār liekas, ka lido :D
Ienāca prātā auto tīrītavas salikt topā, jo man jau nu nepatika gan kā ENRI apčubināja šodien manu peli, tātad:
1. nenoliedzami KARCHERS purvciemā uz Deglava ielas- dārgi jau nu ir, bet rindu nekad nav un vienmēr viss ir ideāli tīrs un nav kam piesieties;
2. NESTE uz Krasta ielas- tur strādā maskačkas zieds, bet dikti jau nu centīgi un ātri vienmēr, pie tam pa lēto, reizēm gan ir rindas;
3. LANEKS- ideāli jau nav, bet ir ok, redzami netīrumi parasti nav, palikuši vienīgi visādās spraugās un maliņās ;
4. jau minētais ENRI- it kā jau ok, bet nu stikls no iekšpuses tāds ar svītrām, mašīna slikti noslaucīta, apakšējās krāsotās virsbūves detaļas vispār netiek nomazgātas (zemāk par bamperu un zem sliekšņiem), pelnutrauks izbērts, bet nav izslaucīts, pie tam dikti ilgi viņi tur ņēmās, tāpēc arī ilgi laikam bija jāgaida līdz tiku vispār iekšā. Labi izskatījās kā Carrere izbrauc un tek tecēdams ūdentiņš no visām malām uz ielas.
5. STATOIL automātiskās- vienreiz biju, vairs nekad nebraukšu. pē.
Pārējās neatceros, visādas mazās, bet nu laikam ne ar ko īpašu- ne labu, ne sliktu- nav izcēlušās.
Ā, nu pirms pirmās vietas jau noteikti vēl manis pašas darbošanās, ļoti ilgi, pa lēto, bet nu perfekti līdz pēdējam :D
Un ja tā padomā, tad šodienas notikumi vēlreiz apstiprina, ka ĪSTAI mīlestībai ir jāizaug no draudzības.
Un vispār- čipsi ar diļļu garšu man šovakar bija vajadzīgi, tagad ir mierinš vismaz šajā ziņā.
Staigājos ar suņiem un pēkšņi vērtību skala apmetās otrādi. Tā kā pieleca, tā- bams. Nauda ir pēdējā vietā. Šķiet, ka tās trūkums mani satraukt vairs nespēs, vismaz ne tik ļoti kā līdz šim. Domāju, ka tas arī nav pretrunā ar manu plāniņu- "domā kā miljonārs, būsi miljonārs!"
nu ko lai saka, zīmīga diena, nudien zīmīga.
Arta un Katchas kāziņas bija skaistas. Jo viņi ir ļoti iemīlējušies un tā jau kuro gadu...:) Skaisti... Es pievienojos vedējmātes vārdiem- jūtos laimīga par viņiem, redzot viņus. Jo... viņi man daudz nozīmē, es patiesi nezinu kāpēc, bet daudz. Varbūt tāpēc ka bija blakus, kad man bija visgrūtāk- vidusskolas laikā, kad mēģināju tikt ar sevi galā un saprast savas dzīves idejas un virzienus, un Artis..hmm..nekad neaizmirsīšu to nakti, kad man nebija uz šīs Zemes kur likties, bet viņš kā mīļš un labs draugs atvēlēja man vietu Visvalža ielā.
Bet viss pārējais kas tur notika man nepatika. Es kārtējo reizi draugu vidū jutos kā no malas pienākusi, kam būtu nez kāda vieta jāizcīna. Vienīgi Matīss un viņa draudzene izturējās kā pret cilvēku. Pārējie savā sulā un tikai pāris pieklājības frāzes. Ar Kaču un Arti jau cita runa. Nu vienvārdsakot palika tā jocīgi, un, kad bija aizvadīti jaunie ceļojumā vienkārši pasmaidīju un vēl mirkli papriecājos par viņiem un devos savā solītī prom. Jūtos vīlusies, nudien, jo es tik tiešām nesaprotu, ko es tāaadu esmu nodarījusi. Un vienalga man viņi visi ir dikti mīļi, viss piedots, un, ja kas, manas durvis un sirds viņiem vienmēr vaļā!
Baptistu kāzas ir tikti interesantas, citādākas kā katoļiem vai luterāņiem. Mācītājam ar humora izjūtu arī viss kārtībā ("blakusvāģis", "piekabe", "šaut pa kreisi":D). Un doma par to, ka nevienam neviens nav jāmeklē, tikai jāgaida- sameklēt var piemērotu partneri, bet mīlestību var tikai sagaidīt...
Hmm, ir tak dieninja.
...un vēl uz to Nissan centru jābrauc, grr
Turās džeki, ja neiedos labu cenu un neparādīs labu autiņu.
Nu ko lai saka, lietas izskataas aizgaajushas (tpu tpu tpu, tuk tuk tuk )
mashiina remonteejas, pat veel labaak- shodien tika atrasts pavisam jauns originaalais spaarns tieshi taadaa kraasaa kaa vajag! tas ieveerojami samazina remonta izmaksas, kas shajaa situaacija ljoti priecee:)
darbaa pasivitaates periods, kas jaapaarvar lai tur vai kas, bet nu norakstu to uz vasaras peedeejaam dienaam, organisms patiesiibaa gatavojas lielajai slodzei un stresa devai septembrii, kad aktiivaa darba diena buus vismaz 16 stundu gara.
sunji beidzot ir veseli un Danga pienjemas svaraa, kas bija arii peedeejais gaidaamais raadiitaajs, lai teiktu, ka peec gandriiz gadu ilgushaa murga vinja ir vesela!
Nav atrisinaajies dziivoklja jautaajums. hmm. iespeejams, ka vinsh atrisinaasies citaadaak, kaa es to sagaidu. varbuut jaameklee citur?!
Jeeeeeeeee
Es 22.decembrī lidoju uz Barselonu, urraaa!!!!
Neticās, neticās nudien :))))
Šo brīdi es gaidīju jau 5 gadus, kad tur atgriezīšos.
Lēnām, mazpamazām miers pie manis nāk. Un harmonija, un mīlestība, un viss viss viss labais. Viss nokārtosies, es zinu, vajag tikai ļauties, lai notiekās!
biju jau aizmisusi šo sajūtu, kad it kā no malas var vērot, kā lietas pašas sastājas savās vietās. un bardaks patiesībā bija no pārlieku centīgas iejaukšanās lietu ritējumā.
Vakar nopietni apdomāju smēķēšanas jautājumu. Ļoti ļoti gribas atmest, sāk traucēt šis paradums, fiziski nē, bet attiecībās ar cilvēkiem. Jau vairākas reizes tas ir nojaucis šādas tādas labas lietas:). Bet, ir viens liels BET, man nav ne jausmas kā tikt no tā vaļā. Motivācija ir, bet ne pietiekama. Vajadzīgs kas tīrs, jauks, mīļš, ko negribas samaitāt, aptraipīt ar tādu netīru pīpēšanu. Šobrīd nekā tāda nav, pat vēl vairāk, ir ļoti daudz vietu un lietu, kurās ir ļooooti grūti atturēties uzpīpēt. Trakākais ir- pēc ēšanas, kad iedzer kādu alko, kad darba dienas vidū gribas uz 5 minūtēm pauzi, kad satiec kādu draugu un atskan teksts- "nu, tad ejam sapīpēt!"
nez, nez, varbūt jālasa kāda grāmata motivācijai, varbūt jāatrod kāds uzticams cilvēks, ar ko par šo tēmu parunāt (bet tas tā stulbi, šķiet, ka būtu tas vecums, kad pašai jau jāmāk atrast gribasspēks un jātiek galā).
Ļaušu šai domai nobriest, laikam tā.
Brrr. dilemma, dilemma, bet varbūt arī ne. vienkārši- viss plūst, viss mainās. mīļi, atkal pavērsieni attiecībās..
Vakar redzēju- seksa tūristi patiešām apmeklē mūsu valsti. Tādi puikas ap 30-40, ierodas bez bagāžas, neviens viņus nesagaida, skatiens tāds tramīgs, ģīmis izviebts, ielec pie lidostas taksī un - aidā! un tādi apmēram 10% pasažieru no Kopenhāgenas, Amsterdamas, Maskavas.
Lidostas atmosfēra vienalga ir burvīga- sagaidītāji, ziedi, mīļums visapkārt un siltums. Es drīz kaut kur lidošu, es zinu :)
La la laaa
Nez kāpēc viss pie kājas
Brīnumainā kārtā tādā vienaldzībā un ļoti lēnām, bet viss notiekās.
Vakar man atņēma pēdējo, kas man bija- manu mobilitāti, manu panākumu atslēgu, un... manas šībrīža mājas.
Apstākļu sakritība atņēma.......
shit!!!
Danga ir stipra. viņa izturēs, es zinu! tagad tikai jāpieceļas no narkozes un naski jāveseļojas. Muļķīgie diegi nu ir ārā un viss buus ok, vai ne?
Danga, veseļojies, veseļojies, tuuuuries!!!!
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)