Vakar nopietni apdomāju smēķēšanas jautājumu. Ļoti ļoti gribas atmest, sāk traucēt šis paradums, fiziski nē, bet attiecībās ar cilvēkiem. Jau vairākas reizes tas ir nojaucis šādas tādas labas lietas:). Bet, ir viens liels BET, man nav ne jausmas kā tikt no tā vaļā. Motivācija ir, bet ne pietiekama. Vajadzīgs kas tīrs, jauks, mīļš, ko negribas samaitāt, aptraipīt ar tādu netīru pīpēšanu. Šobrīd nekā tāda nav, pat vēl vairāk, ir ļoti daudz vietu un lietu, kurās ir ļooooti grūti atturēties uzpīpēt. Trakākais ir- pēc ēšanas, kad iedzer kādu alko, kad darba dienas vidū gribas uz 5 minūtēm pauzi, kad satiec kādu draugu un atskan teksts- "nu, tad ejam sapīpēt!"
nez, nez, varbūt jālasa kāda grāmata motivācijai, varbūt jāatrod kāds uzticams cilvēks, ar ko par šo tēmu parunāt (bet tas tā stulbi, šķiet, ka būtu tas vecums, kad pašai jau jāmāk atrast gribasspēks un jātiek galā).
Ļaušu šai domai nobriest, laikam tā.