Mans lielākais talants ir sačakarēt attiecības ar cilvēkiem stundas laikā. :P Man nepatīk šī dzīve kurā visi apvainojas un ir kkādas problēmas, es saprotu, ka nevar pilnīgi bez problēmām, bet varētu jau vismaz ne par tādām lietām apvainoties.

Mans mīļākais cilvēks visā pasaulē- E. Mana mazā.. Kāpēc viņa nekādi nesaprot visu šo situāciju, centos tā ieborēt, šitā ieborēt un tik un tā, viens un tas pats. Lai arī viņa teica, ka mēs kopā tam tiksim pāri es tam neticu un joprojām paturu šo iespēju savā galvā, varbūt viešām ir tā, ka es viņai bojāju dzīvi. Tādā gadījumā viņai būtu labāk bez manis?! Tomēr šaubos,ka to spēšu, jo laikam esmu pārāk egoistiska, tādēļ, ka negribu viņu laist prom. ;( Viņa, P. un vēl pāris cilvēki man ir svarīgākie dzīvē, bet es viņiem to tikai bojāju. ;(

Ziniet, manuprāt ir pienacis laiks nedaudz atgādināt E., ka viņa nav pasaules naba. Viss ko viņa dara ir sūdzas par to, ka esmu sabojājusi viņu attiecības. Zinot to, ka esam labākās draudzenes, man ir ļoti žēl, bet pagaidām izskatās, ka nav citas iespējās, kā tikai mums šķirties, kā draudzenēm. Šī lieta sāk iet par tālu. Manuprāt, draudzenes nedrīkstētu strīdēties dēļ džekiem, es centos, bet ir grūti, ja ir jūtams tas, ka šim cilvēkam riebies, iespējams, ka pārspīlēju, bet man sāp katru reizi, kad par mani kaut ko saka, katru reizi, kad noniecinoši paskatās. MAN SĀP. Kaut gan šiem cilvēkiem tas nav ienācis prātā. Man nāksies zaudēt kādu tīk mīļu un jauku cilvēku, kā viņa, tas varētu būt smagāk kā izskatās.. ;(

*Viņai nevajag, lai tu viņu aizved uz restorānu. Pietiks ar peļķi lietus laikā, ja vien jūs abi būsiet kopā.

*Viņai patīk, ja viņu noskūpsta tad, kad viņa tev neatlaidīgi cenšas kaut ko pastāstīt.

*Viņai nav vajadzīgas dārgas dāvanas. Pietiks kaut vai ar saujiņu smilšu, tikai lai tā būtu tikai un vienīgi viņai, un no sirds.

*Viņai nevajag, lai tu raksti viņai dzejoļus, dziesmas vai odas.
Pietiks, ja kaut vienreiz dienā pateiksi, cik viņa ir skaista un ko
viņa tev nozīmē.

*Viņai nepatīk, ja saki, ka tev vienalga. Labāk izdzēs visus puišu
numurus no viņas telefona. Tad viņa sapratīs, cik svarīga tev ir.

*Ejot saulainā dienā pa ielu, pasaki, ka tas baltais, lielais mākonis
debesīs šodien ir tieši priekš viņas. Tici man, neviens nekad nebūs
uzdāvinājis viņai mākoni.

*Ja esi nogrēkojies un viņa ir dusmīga, ar viņas mīļākās krāsas krītiņiem zem viņas istabas loga uzraksti ''Piedod, mīļā!''...

*Aizsūti viņai sms ar dziesmas nosaukumu, kuras vārdos aprakstīts, ko viņa tev nozīmē...

*Moki, kutini, kod, turi viņu, ja viņa ''slikti uzvedas''...

*Uzaicini viņu uz deju ielas vidū, naktī. Viņa to atcerēsies vienmēr.

*Ierodies neaicināts, ar viņas mīļāko ziedu rokās...

*Atgādini, cik ļoti tev viņa patīk tik bieži, cik vien iespējams... Meitenes mēdz aizmirst...

Jā. Atkal šīs intrigas. Tāda sajūta, ka šīš bērnišķīgās spēlītes nebeigsies. Vakar tikai centos palīdzēt E. attiecībās ar M. zinu, ka pateicu par daudz, bet es tieši to puisi nesaprotu (M.) labi viņam nebija jākrīt kaklā, bet kaut kādu sirsnību jau viņai varēja izrādīt. Viņa man ir dārga, bet tagad domā, ka bojāju viņas dzīvi un tas sāp. ;( Iespējams man viņu jāliek mierā varbūt tad viņas dzīve nokārtosies un viņai kļūs labāk. Nezinu, bet tam visam pa vidu- P. Viņš aizstāv E. un es saprotu kapēc, bet lasīt manas skype sarakstes tas ir zemiski :@ Kopsavilkums man būtu jādusmojas uz P., bet es negribu, P. būtu jādusmojas uz mani, to viņš arī dara minimāli un galu galā E. būtu mani jāienīst, ko es domāju viņa arī dara, viņa to neizrāda, bet es jūtu un man sāp... ;(

Mūsu klasei bija pasākums pie jūras. Sākums pavisam vienkāršs: aizbraucām, uzcēlām teltis un gājām sauļoties. Nedaudz iedzerot mums gāja ļoti jautri. Ik pa brītiņam E. man teica, ka M. man piesienoties, es smējos un teicu: "nomierinies nepiesienas gan". Gājām spēlēt bumbu, kurināt ugunskuru - bija jautri. Tad vienā brīdī iegājām teltī un sākām spēlēt šo muļķīgo bet reizēm interesanto spēli - Patiesība vai risks(Mēs- E.(Elīza) M.(Mārtiņš) R.(Rihards) un es). Sākās viss ar parastiem jautājumiem, un pamazītēm kļūstot par kaut ko vairāk. Tā ir tikai spēle to sapratām mēs visi. Bet pēkšņi es jutu kā kāds aiztiek manu roku, un tā nebija E. es ļāvos mirklim un sapratu, kad M. ir tas kura roka saplūst ar manu. Es sapratu, ka nedrīkstu, bet tas ir nerakstīts likums - ja nedrīkst ir daudz kārdinošāk, nekā ja drīkst. Tā nu es citējot E. :"spēlēju līdzi". Kārdinošās lūpas un skūpsti man lika aizmirst visu un ļauties mirklim, diemžēl šajā brīdī telpā bija cilvēks kuru loti mīlu es un kurš ir pagalam saķēries cilvēkā kuru tajā brīdī skūpstīju - E... Tā bija nakts ko es nožēlošu ilgi un tajā pašā laikā centīšos neaizmirst, cik labi es jutos - atkal pēc ilgiem laikiem būt kādam blakus un just to ko just nevar liegt laimi. E. šajā situācijā itkā vienlaikus mierinot mani un vienlaikus mani gremdējot stāstījā visiem par šo nakti, šie cilvēki mani uzskata par briesmoni jeb citēšu: "A ir kuce". es nevēlējos, lai tas notiek šādi, nevēlējos ar šādām metodēm pārbaudīt mūsu draudzību, nevēlējos, lai visi kuri man kaut ko nozīmē itkā mani atbalstītu, bet tajā pašā laikā ienīstu, tas nav tas ko cilvēks var vēlēties par vienu, vienīgu reizi, kad beidzot padomā arī par sevi ne tikai citiem.

E. ir mans mīļākais cilvēks un es nevēlos viņu pazaudēt tikai dēļ vienas jaukas nakts, kurā skūpstījos ar puisi no klases.

boys hate 2 words. DONT and STOP unless you put them together.

Šī diena, skolā gāja jautri. :D Līdz tam brīdim, kamēr uzzinājām, ka kāda metene piecmatsmit gadus veca ir stāvoklī un piedevām,tā īsti nezin no kā, jo tajā naktī esot bijuši daudzi. :O Šokējoši, ja godīgi. Iedomāties, ka cilveks vienas nakts laikā var sabojāt visu savu turpmāko dzīvi šokēja visu skolu. Meitene turklāt atteica, ka bērnu gribot paturēt.