pārdomas :P

Izgāju ārā, gāju, gāju, gāju, klausījos mūziku un domāju:
Tik briesmigi, ka mēs baidamies mirt, baidamies dzīvot, baidamies mīlēt, just un cerēt. Bet kādas ir mūsu iespējas nodzīvot visu dzīvi bez šīm lietām? (nekādas) Kad šīs lietas skars tevi? Tas jau ir cits jautājums. Laikam jau jums taisnība, nevajag kreņķēties par tukšāku periodu. Bet, ja tas ir tik sasodīti svarīgi?
Zīnu, zinu gan jau ar laiku, bet es gaidu, jau kādu laiku gaidu. :P









Neņemiet galvā man šodien ir filozofiskais vakars. :D
Puse tksta ir bezjēdzīga :P