| |
[Oct. 21st, 2008|10:13 am] |
|
atkal un atkal mana teorija: sieviete + svārki+ augsti papēži= vīriešu savaldzināšana, jo šodien braši iesēdos savā auto, aizbraucu līdz darbam un tad man sanāca vēl kādas divas minūtes kātot(iet). ja man sanāk tik ilgi iet, tad es parasti klausos savu NANO. so,es kātoju, jūtos smuka, klausos Whitniju un jūtu, ja man blakus ir sācis braukt viens džipveidīgs auto. no sākuma, protams, neskatos, jo nu kamoooooon. pēc tam tomēr paskatos, a tur tāds puisis, pavisam smaidīgs, miedz man ar aci un prasa kā mani sauc. un fiziski visas tās divas minūtes nelika man mieru. uzprasījās uz kafiju. jautāja telefonu. nu tā, ka smieklīgi. es, protams, neko. uzticīga savam boyfriendam, uzmetu aci, pasmaidīju un teicu: brauc vien tālāk, es nekur neiešu. ai, tie svārki un tās augstpapēžu kurpītes, valdzinātājas. |
|
|
| |
[Oct. 21st, 2008|03:48 pm] |
|
situācija kafejnīcā. es stāvu rindā, lai dabūtu savu dienišķo zupu. stāvu un gaidu savu kārtu pasūtīt. šeku reku uz mani skatās divi jaunēkļi. es tēloju, ka neko neredzu. (bet īstenībā jau zinu, ka skatās) te pēkšņi, viņi man sāk kaut ko jautāt krievu valodā...labi, ka pienāca mana kārta izteikties par zupu. fuuu, tas mani izglāba. redziet, kā sanāk ar tiem papēžiem un svārkiem. pilnīgi fascinē. un vēl nav visa diena pagājusi :D :D :D |
|
|