llv ([info]llv) wrote on April 24th, 2009 at 04:39 pm
Par nenosūtītām vēstulēm. Un dažiem termiņiem. Un aktualitātēm, kuras zaudē nozīmi.

Šodien ir dīvaina diena. Mans horoskops saka, ka es tikšot pieķerta melos. Es neticu.
Pārvietojos pārsvarā no akadēmijas uz bibliotēku vai no sava rakstāmgalda uz guļamistabu. Atbildības, zini kā.
Vilcienā pretī pagadījās veseli divi cilvēki, kas izrādījās daudz interesantāki par grāmatu, ar kuru biju bruņojusies tām 20 minūtēm.
Pirmais bija mana ļoti sena simpātija. Mana totāli platoniskā mīlestība nu jau kādu ceturto gadu. Zini, no tiem laikiem, kad visiem vēl bija visas izredzes. Tāds bez vārda un runāšanas, kā pieļauju Tu jau noprati. Viens no tiem "nekad nerādi vecākiem, bet vienmēr palepojies draugu priekšā" tipiem ar tetovētām rokām, grebeni un gaumīgu pīrsingu. Tāds, ko pamani Tallinas vecpilsētā dienā pirms Mensona koncerta un pat nebrīnies. Zinot mūsu attiecības, tās glābj tikai viņa izskats, fakts, ka neesam pazīstami un tas, ka viņš par mūsu attiecībām nav informēts. Zinot Latvijas izmērus, priecājos, ka pagaidām nav izrādījies, ka mums ir kopīgi draugi. Principā esmu apmierināta ar to, kā viss šobrīd ir. Domāju, ka viņš arī.
Otrs ir vīrietis, kuram atsietas abas kurpes. Sēž un lasa avīzi. Ar brillēm, saprotams, jo diezgan gados. Bet brillēm daudzskaitlī - divām.
Dubultos netālu no "Elviem" uz ietves sēž kāds vīrietis ar badmintona raketi klēpī, spēlē to kā ģitāru un dzied. Acīmredzot laba diena trakajiem.
Šodien atkal tā saule, kas slēpjas aiz mākoņiem, es joprojām nezinu kas par nedēļas dienu un alus vietā atkal dzeru kolu. Bez ķīmijas nekā. Svešs vīrietis tikko pienāca klāt un uzskatīja par vajadzīgu pateikt, ka tā vietā, lai izniekotu savu laiku sēžot parkā, es varētu uzrakstīt, piemēram, dzejoli. Pēc aizsargkrāsas apģērba spriežu, ka viņš pats to vien dara kā raksta dzeju. Es jau teicu par tiem trakajiem.
Vēl es šodien pie veikala, kas atrodas netālu no manas kulūrai tik draudzīgās vides un ir absolūts tās pretstats, palīdzēju kādam vīram nopirkt baltmaizi. Pat iedomājos, ka viņš varbūt jāpavada, jo konkrētajā rajonā droši vien apzog arī invalīdus. Tomēr opis izskatījās ļoti apņēmīgs un es nolēmu viņu neapkaunot ar savu žēlumu.

Dodu Tev atļauju vienam tādam jautājumam, lai es savā atbildē būtu spiesta attaisnot savu šodienas horoskopu.

 

Vēstule ir veca. Alu dzeru litriem, termiņus ignorēju un visas pasaules platoniskās mīlestības ir aizmirstas.

 
( Read comments )
Post a comment in response:
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: