manas modrības hronikas

nespēju izdomāt savu šīs dienas aktivitāti.
mazliet slāpst pēc vakardienas "mazās iekapāšanas".
vispār, es cenšos sev atrast jaunus vaļaspriekus, lai atbildot uz jautājumu" kādi tev ir vaļasprieki?", es varētu arī kaut ko sakarīgu atbildēt nestostoties.

es gaidu telefonu iezvanāmies.

esmu tipiska sava dzimuma pārstāve. savaldzinu, saņemu mīlas apliecinājumus un tad, domāju kā tikt vaļā no sava kvēlā pielūdzēja, saglabājot draudzību. nekļūdīšos, ja teikšu, ka esmu stulba.
svātī obrazi

un tā ir tāda dīvaina sajūta.
sāk jau likties, ka esmu kā sasalusi zivs no saldētavas. pilnīgi nejūtīgs organisms.
kur tie laiki, kad staigāju ar rozā brillēm..

un vēl, neviļus man radās kāds jautājums. bet precīzi to noformulēt man šovakar neizdosies(vakardienas brīnumdzira rada traucējumus sakarīgu domu sakopojumam).

Būrī ieslodzīts ar asiņainu spārnu.
"Asaras bira kā ozola zīles"
Es baidos.
BAIDOS

es zinu, ka ir kaut kas vairāk

klusi pielavīšos,lai saņemtos nomazgāt savas jubilejas izēstos šķīvjus

turpinu gatavot ar mīlestību- deguma piegaršas pārņemti rīsi, piededzis katliņš un sāls tik daudz kā Nāves jūra.
es taču teicu- turpinu gatavot ar mīlestību.

"visīstākā nāve ir tad, kad tevi nemīl"

varbūt es esmu pārāk gudra, lai sēdētu skolas solā un risinātu algoritmus?

rīt došos uz slaveno karnevālu
pametīšu provinci un došos uz lielpilsētu
nekādu īpašo sajūtu pašlaik nav
pamazām pakoju paunas
bet neko daudz jau neņemšu
nezinu kā vēl būs ar naktsmājām
bet viss jau nokārtosies pats no sevis

Jūtos patiešām aizvainota. Mans Briseles brauciens tiek pārcelts uz šī gada decembri. Bet es tik ļoti vēlējos redzēt Briseles ziedošo pavasari.
Jutos vīlusies šajā otrdienā.
Man nesanāk, man neveicās, ne es , ne mani kāds mīl.
Jel ceru un gaidu Tevi, man laime!!!!

uzmodos ar sliktu dūšu. bet, iespējams, tas bija tikai sapnis, sapņa iespaidā.
ir mazliet smieklīgi gatavot ēdienu- vārīt pupiņas, esot vēl miega eiforijas pārņemtai. rezultāts- mazliet apdedzināts rādītājpirksts un nolieta gāzes plīts.
prieks lai dzīvo, man šodien ir vārda diena!

īstenībā man nepatīk mans šejienes nikneims. izklausās pārāk tīneidžeriski, es nemaz nejūtos kā baigā seksbommba-cokolatte.
bet, diemžēl, esmu pārāk nejēdzīga tā nomainīšanā, laikam jau īsti nezinu kā to var izdarīt

jau sāku saņemt apsveikumus un šokolādes konfektes.
un vispār, pēdējā laikā ir kaut kā grūti apsēsties pie kompja un kaut ko uzrakstīt.
ap mani notiek tik daudz virspusēju lietu, ka nespēju saņemties un ieklausīties sevī, savos sirdspukstos.

nevaru tā īsti izdomāt ievaddaļu savam šī vakara ierakstam.
sākšu ar sāpošo kaklu,kura sāpes mani nepamet. dažreiz man liekas, ka man ir kakla vēzis, bet cenšos tā nedomāt, jo sliktās domas materializējās daudz ātrāk par labajām. tālāk seko meitenes, kuras krāso lūpas ik pēc 5minūtēm un nekautrējās izrādīt savu apakšveļu, sēdot ar plaši atplestām kājām(es nerunāju par tā, kurām tā ir profesijas sastāvdaļa, bet gan par tām, kuras sabiedrībā tiek uzskatītas par skaistām un jaukām meitenēm). un atkal mani nebeidz pārsteigt cilvēku liekulība un liekvārdība. man nav daudz draugu, un to pašu skaits sāk sarukt.
un vēl es gaidu to brīdi, kad beidzot varēšu pazust no visiem šiem ļaudīm, kuri smacē mani nost. starp citu, mana mūza ir pazudusi, es nespēju vairs funkcionēt kā produktīva šīs pasaules būtne.

taču zinu, viss ir manās rokās, es pats sev esmu kings(sākšu šo frāzi atkārtot sev biežāk).

patiesībā tas bija par lasīšanu.



reizēm liekas, ka visa pasaule slepus sadodas rokās, lai vēlētos tavu neveiksmi. šodien viņiem tas izdodas.
redz, dārgais ,Koelju kungs, Jūsu slavenajam teicienam ir pavisam atčgārns vēstījums, bļe.(es atvainojos, bet man tiešām ļoti gribējās un gribas nolamāties.parasti, vismaz man tā šķiet, es tā nedaru. varbūt arī daru, ja padomā un pavisam, pavisam godīgi atzīstās.)

ejot pie ārstiem es sajūtos kā maza, naiva meitene. un man ir ļoti bail.

3x atkārtoju : "Man liekas, ka jā". Visas tās trīs reizes vienotā un nemainīgā intonācijā.
Un ja nu es domāju darīt to, kas man nemaz nav jādara, ja nu mana misija ir citādāka nekā es domāju? Kā man to zināt, lai nekļūdītos?
Pie velna, "kļūdīties taču ir cilvēcīgi"- būtībā, mēs taču zinām, ka tas ir tikai tāds mierinājuma teiciens tiem, kas kļūdās.

vakardien uzspēlējām patiesibas spēli + mazliet iedzērām %
neliegšos, samelojos tik un tā- atbildot uz jautājumiem- "ko tu izvēlētos mani vai viņu, ja mums nebūtu draudzeņu" un vēl citiem tāda tipa jautājumiem.
kā atklājās, ka kāds būtu gatavs mani precēt, ja nu kaut kas neiznāk ar savu beibi, tad vēl es esmu īsta "bomba" un kādam jau patīku 2 gadus(tā atzinās paticēja draudzene)
un tas lai paliek starp mums, cik nu kurš godīgi un patiesi atbildēja.