manas modrības hronikas

tev ir bijis tā, ka tu ar kādu it kā sarunājies, bet nejūti sarunas dvesmu un tās saturu? bet it kā cilvēks ,ar kuru sarunājies ir tāds, kura klātbūtne būtu jājūt, bet nē, liekas, ko es te stāvu, domas šaudas kaut kur citur, un man liekas, es zaudēju..zaudēju sevi..un arī viņu, tikai baidos to atzīt, bet dīvainākais ir tas, ka pat nav kur piekasīties, ne pie krelles, ne pie matu šķipsnas, ne pie balss toņa, tā vnk dīvaina sajūta.