manas modrības hronikas

es eju pa ielu un raudu. manas kājas ir gurdenas, pār visu ķermeni skrien vieglas trīsas. apkārtējie tikai nolūkojas ar izbolīto acu slimību. man trūkst spēka.es nespēju kliegt, jo nav neviena ,kas mani sadzirdētu. tikai novēršanās un jautājumi. bet vai spēj arī izdzīvot līdzi to, ko smeldzē šī skābe man sirdī?