manas modrības hronikas

kaut kāda galīgi dīvaina diena. humpalās jau atkal nevedās, un visādi citādi ir sasodīti dīvaini. satiku Vaļuku un bija kaut kāds pasistais bazars no manas puses, bet tas varbūt bija tādēļ, ka man šķiet, ka viņš bija dzēris, un šoreiz es sapratu kā ir runāt ar mani, ja es esmu pālī, un mans sarunu biedrs ir skaidrā. diez ko forši laikam nav.
un vēl man tagad iekšā skan āunie smiekliņi, tā mazliet.