manas modrības hronikas

šķietami, manas skumjas ir kļuvušas bezgalīgas
nekad savā mūžā tā neesmu gaidījusi pavasari, nekad!
gribu atkušņus, palus, pirmo zāli un sauli, daudz saules
un es ziedoju kaut ko dārgu, zinot, ka riskēju iegūt kaut ko vairāk vai zaudēt pavisam
bet tāpat kā Bizantijā bija savs uzplaukums un posts
arī man šobrīd ir ejamā apļa posts
bet aplis ir bezgalīgs
tāpat kā es turpinu ticēt tam, ka var pārtikt tikai no mīlestības
es vienmēr esmu par labo, skaisto un naivo
pēc skumjām vienmēr nāk prieks
un spīdēs arī saule. daudz saules