manas modrības hronikas
sirdspuksti
kaut kāds dullums.
liekas, ka nevaru sakopot domas, kur nu vēl uzrakstīt kaut ko sakarīgu.
dzīvoju pa sajūtu viļņiem.
man ir zils deguns(nē, es nekaujos, es naktīs lēkāju pa svešu batutu svešas dārza mājiņas pagalmā), bet tas ir mazsvarīgi, jo viss ir pārejoši.
patiesībā, pēdējā laikā daru nejēdzīgas lietas, bet tas tikai tāpēc, ka gribas dzīvot kā filmās, neuztraucoties par nākamo dienu, nedēļu, mēnesi, gadu.
iespējams, es jūtu pārmaiņu viļņus tuvojamies un mani sajūtu viļņi sitas pret patiesības sienu.
liekas, ka nevaru sakopot domas, kur nu vēl uzrakstīt kaut ko sakarīgu.
dzīvoju pa sajūtu viļņiem.
man ir zils deguns(nē, es nekaujos, es naktīs lēkāju pa svešu batutu svešas dārza mājiņas pagalmā), bet tas ir mazsvarīgi, jo viss ir pārejoši.
patiesībā, pēdējā laikā daru nejēdzīgas lietas, bet tas tikai tāpēc, ka gribas dzīvot kā filmās, neuztraucoties par nākamo dienu, nedēļu, mēnesi, gadu.
iespējams, es jūtu pārmaiņu viļņus tuvojamies un mani sajūtu viļņi sitas pret patiesības sienu.