manas modrības hronikas

ir cilvēki, kuri neskatās, kuri skatās un kuriem ir pretīgi skatīties acīs.
tie ,kuri neskatās, tie baidās, jūtās nepārliecināti, mazliet (vai vairāk)zemāk par jums.
tie, kuri skatās, tie ir atvērti komunikācijai ar jums, neslējas, ir atklāti.
protams, vienmēr ir meļi un liekuļi, kuru šo "skatīšanās" tehniku ir labi apguvuši.
bet ir arī cilvēki, kuriem pat negribas skatīties acīs. liekas, ja paskatīšos, piesūkšos ar viņu neizmēztajām dzīves samzagām.



(atkāpe no iepriekšējā)
nē, maukas savā ziņā es cienu, viņām ir darbs, viņas par to saņem samaksu.
bet tās, kuras to dara pa velti un drāž cilvēku vēl arī garīgā līmenī, gan ir nožēlojamas.