manas modrības hronikas

nesanāk man bīdīt ne tekstus, ne domas, ne sevi.
slinkoju.
traucos un jaucos pa visādām mīlas lietām. nezinu, kas tagad ir par laiku, bet man tikai tagad ir sācies pavasaris.
nespēks ir uztaisīt pat kafiju ar pienu, tas mijas ar minimāliem iekšējiem pāridarījumiemcitiem. bet sirdij pavēlēt nevar, lai cik tas skanētu nodrāzti.

galvenais vienmē un visur ir fīlīngs!



jau ābeles un ķir;si, un ievas sāk ziedēt. visi reibst no kaimiņu cisām (vismaz manā mājā)