manas modrības hronikas

skatos un brīnos, cik viegla un gaisīga, cik naiva un dzīves neprāta pārņemta esmu bijusi.
man vienmēr ir patikušas sievietes/ meitenes ar krampi. esmu vēlējusies tām līdzināties. viņas mani ir pievilkušas ar savu skarbo dzīves attieksmi, neievainojamību un būtību kā cīņas dūrei.
laiks būt ar sevi un par sevi. esībā esmu kā putna spalviņa.