manas modrības hronikas

Atila Ilhans: Osta (Fragments.]

II

kāds stāvēja pie trešā platuma grāda

dūres tam kā divi veseri svērās

tropiskā pirmmeža sapnī viņš vērās

cilvēkēdājos kokos viņš vērās

kaislās lietum pavērtās lapās

tumsas melnajā sirdī viņš vērās

ar žileti izgriezta asins lūpās

tam plaukstā nāve tajā viņš vērās

izmirā ostmalas jūrnieku bārā

trīs piedzērušas sievietes par viņu smējās

viņam bija divdesmit viens gads bija bārda

dzerot viņam rokas drebēja

baleāru salās kādu laiku

viņš par kontrabandu sēdēja

dāds kā naža spīdums viņam sejā

nē ar pistoli draudējis viņš jums nebija

izmirā ostmalas jūrnieku bārā

trīs maukas viņam acīs smējās

kāds stāvje pie trešā platuma grāda

pasaule arī stāvēja patiešām nerotēja

saule bij melna viņš sauli neredzēja

flamingu lepnie knābji viņam prātā nāca

droši nezinu, bet vai tik viņš neraudāja