manas modrības hronikas
sirdspuksti
komiski mazliet
Posted on 2010.02.02 at 21:23
nesarunāšanās ir problēma.
un ja es nespēju tevi ieinteresēt? es varētu, protams , gvelzt muļķības, kārtējās tenkas, baumas vai vienkārši jociņus.
esmu sapratusi, ka pēdējā laikā pārāk daudz tenkoju, un cenšos ar to cīnīties, ātiek no šīs kaites vaļā, tā nedrīkst iekaist un būt kā augonis vasaras vidū. bet dārgais draugs, saruna rodas no diviem, es viena arī nevaru.
esmu nogurusi no sarunām par dāvanām, par piektdienas ballītēm, par puskailām fotogrāfijām, par naudu, par vakartērpiem un citu privātjām dzīvēm. ja pārāk ilgi atrodies kopā ar kādu, kuram tas viss ir ikdiena, arī pats sāc domāt un runāt tikai par to, par citām lietām un nelietām tu pat neesi spējīgs sarunāties.
es meklēju savu vietu, un zinu, ka tur , kur es šobrīd es atrodos nav mana īstā vieta, vēlo būt prom. būt prom, klur nebaidos no savas pašizaugsmes, kur kafeijnīcās var uzpīpēt, deklamēt Vērdiņu, klausīties Joe Coker, runāt ar pirmo reiz redzētiem garāmgājiem par pašizmaksu šajā dzīvē, grauzt desmaizes bez siera Vērmaņdārzā un mosties ar cerībām ar spēku cīnīties un baudīt.
un ja es nespēju tevi ieinteresēt? es varētu, protams , gvelzt muļķības, kārtējās tenkas, baumas vai vienkārši jociņus.
esmu sapratusi, ka pēdējā laikā pārāk daudz tenkoju, un cenšos ar to cīnīties, ātiek no šīs kaites vaļā, tā nedrīkst iekaist un būt kā augonis vasaras vidū. bet dārgais draugs, saruna rodas no diviem, es viena arī nevaru.
esmu nogurusi no sarunām par dāvanām, par piektdienas ballītēm, par puskailām fotogrāfijām, par naudu, par vakartērpiem un citu privātjām dzīvēm. ja pārāk ilgi atrodies kopā ar kādu, kuram tas viss ir ikdiena, arī pats sāc domāt un runāt tikai par to, par citām lietām un nelietām tu pat neesi spējīgs sarunāties.
es meklēju savu vietu, un zinu, ka tur , kur es šobrīd es atrodos nav mana īstā vieta, vēlo būt prom. būt prom, klur nebaidos no savas pašizaugsmes, kur kafeijnīcās var uzpīpēt, deklamēt Vērdiņu, klausīties Joe Coker, runāt ar pirmo reiz redzētiem garāmgājiem par pašizmaksu šajā dzīvē, grauzt desmaizes bez siera Vērmaņdārzā un mosties ar cerībām ar spēku cīnīties un baudīt.