manas modrības hronikas

tevi rauj uz leju, nav gaisa.un es nesaprotu, kur ir šīs pasaules morāles līmenis?
cits citam var iedurt dunci mugurā , un pēc tam vēl uzsmaidīt, lūkojoties tev sejā.
un tu sēdi kopā ar cilvēkiem, kur skatieni griežas kā asi naži, pie viena galda. un čalis, kas tevi var atšūt tik nepieklājīgā veidā. viss kopā tas mijas ar negatīvu un necilvēcīgu atbilžu saņemšanu.
jā, tā ir manējā kāja, ko akmens slogs rauj lejā, tur tumšajās dzīlēs.