manas modrības hronikas

bija tāds miers, kurš mijās ar sevis neizteikšanu pasaulei.
un kāds turpina drāzt to pašu veco koku, kādam arī sāp.
man pat raustījās valoda.
un man ir sajūta, ka manas sāpes ir nenozīmīgas. kamu ibjot čužaja gore, ne?
es plūstu un kūstu vienā parafīnā.