manas modrības hronikas

zajebis blja. čiksas copē mūsu džekus. mūs atšuuj. ahujenna.
un vēl, paldies kaimiņ, par cenšanos ar šampi!
un vēl sitiet savas olas, nahuj!

es mežģījos. man ir mēles mežģis. es putroju putras ar burkānu sautējumiem. vai tik grūti pateikt vārdos to, ko vēlies?
mēs esam cilvēki,pat vairāk- draugi. to var pateikt arī bez puķītēm. es to gaidīju, tomēr nesagaidīju.

vai mīlestības ir mūžīgas?
vai tikai kā krītošas zvaigznes, kad solījums tiek dots. un vēlāk- tikai viena izdegusi brīnumsvecīte.
un tlākāk seko viens viens - ar sasarkušiem vaigaim.