manas modrības hronikas

vai dzīves jēga patiešām ir mīlestība?
ja tā, tad es nezinu vai es dzīvoju ar jēgu.

es vienmēr esmu vēlējusies dzīvot lielā mājā ar lieliem logiem un daudzām istabām.
man pašai nekad nav bijis savas istabas, ja neskaita štābiņus, kur man pat bija savs kabinets. pat pie savas gultas es esmu tikusi tikai pēdējos trijos gaods. jā ,iepriekš pat tā man bija jādala ar kādu.
iespējams, tādejādi es spēšu novērtēt plašumus, kad man tādi paties arī būs. vai arī es aplauzīšos un tikai sapratīšu, ka pastāv varbūtība, ka cilvēkam nemaz nevajag daudz, pietiek ar savu stūrīti. es nezinu. kārtējo reizi nezinu neko.
..bet man tomēr nepietiek ar mazumiņu, man vajag vairāk