manas modrības hronikas

es lūztu kā slamiņš. man vajag atelpu no visa. no cilvēkiem man apkārt, kas lūkojās man sejā un jautā ,kāpēc es klusējot?
nē, ne jau tādēļ, ka es viņu ienīstu vai ngribētu redzēt. es vnk gribu būt vientulībā ar sevi. es vairs nezinu, kas ar mani notiek. esmu izsūkta.sažuvusi un ožu pēc matu lakas.
vai es teicu, ka vakardien mana somiņa biju uz ritentiņiem?
ja nē, tad tāpat vienalga.
es eju klūt tīra.