manas modrības hronikas

viegls vakars. ausīs skan melodijas . rokās torte uz mājām.
un re, nogriežas kāds man pretī.
iesākumā neatpazinu, bet vēlāk atklāsme aizgāja līdz apziņai. jā, tas bija kāds, ar kuru jau kādu laiku nesveicinos. ne viņš ar mani. iemesls bija nezināms. iespējams, tas tā bija jābūt.
un man nostrādāja tikšķis, es ļāvos , es neapstrādāju informāciju , un skaļi uzsaucu "Čau!".
bet kas tā bija par sajūtu. mani tas pacēla lidojumā. tā it kā tu būtu izdarījis to, kas sen tevi grauza.
jā, es saņēmu atpakaļ atbildi un sirsnīgu sveicienu vārda dienā.

neizdzertā tējā ir vieglāk slīkt.
un skumjas malkojot man aptrūkstas vēlmju, kuras piepildīt rīt. nogriezties pa kreisi ir jaušami ātrāk. par efektivitāti es nerunāšu. un par skaisto ne tik.
varbūt kāds pieklauvēs pie manām durvīm. tomēr, šeit es kļūstu neticīga ,un veros ar slapjām acīm lodveida traukā iekš.