manas modrības hronikas

draugi nāk uz tasi piena. zimmē zum-zimmē -zu, rece fice bum bum bum!
tāda kā vieglprātība mani pārņem stāvot garā rindā pie kases.
vai man bija jāpiezvana?
- es nemaz nejutu to vēlmi uzzvanīt. lai kā, bet es šoreiz nebūšu gudrākā.

bomāru tematiskā ballīte. aukstums galīgos mīnusos.
nopisiens uz zemes , mani gandrīz parauj mimma, bubuļojos un tuntuļojos tālāk, līdz kādām mājām pēc kādasmājas atslēgas.
skropstas ir apsalušas un mans meikaps pa augšējo acu līniju. nav poilas, ir cīgas , roltoni un čipsi.
neatveramās durvis tika atvērtas, kādi labie gariņi iekurināja pečku. mazliet devas labas mūzikas un kāršu spēles.
jā, kā iekurināmais bija dvielis.
sasalis, apsalis un izsalis.
es nevarētu dzīvot džungļos, jo esmu pārāk mimmīga,kur nu vēl tundrā.
jā, es tagad runāju kā bomārs. kāpēc kā?