manas modrības hronikas

kādu herbāriju.
ar sniegpulkstenītēm ,ar neaizmirstulītēm un pieneņpūkām maigajām.
tādu,kur noglabā un izsūc dzīvību.
ne jau tādēļ, ka aizsaulē tās vairs neziedētu. tādēļ, lai pirmreizīgais kadrējums būtu mūžīgs.
kā eleksīrs ar pateiktu "labrīt!"

prostaja vodka!
kuromāni, blja!
matīsa hata!
tosti par nauri!
atlaist litru!
satisfacton!
sniegs, blja sejā!
slapjas kājas,jonav siltumā un sniegs tusē!
un pila mājās, kaznačcsssssš!