manas modrības hronikas

es pamodos ar doma, ka piecelšos un dzeršu šodien rīta kafiju ar pienu, bet nekā, es sēžu ar tējas krūzi rokā, jā, jau atkal.
un mans rīts atkārtojas ar vakardienu.
man vajag saņemties visādā ziņā!

kādas domas man tik nešaudas. esmu pārņemta ar slepkavnieciskām domām .asinis plūdīs, blja.
labi, es esmu jauka.

viss ir saistīts.es - tu- viņi- viņas. viss ,ko tu pasaki ,nodomā izdari- tā tamtomēr jābūt.
pat tad ,kad grimsti vai gremo sāpju zirgus- tas tev kaut ko iedot,paņem un tas vienkārši rada jauno tevī.
visam ir savs cēlonis, iemesls-kāpēc? pat tad,kad tu truli grauz savu granīta zīmuli un iebadi to acī- tā tad, tu šūpojies,tu elpo, tu dzīvo,viss dzīvo ap savu asi.pat tad,kad esi nolauzis to (kā tev tikai tā šķiet)