manas modrības hronikas

dažreizmēdzu būtkaila,parasti sanāk kaut kur ap pusdienlaiku.tad gribas piesegties,bet nav ko ķert, kur glābties. kailums ir acis pievilinošs.daži novēršas,citilūr kā lūriķi.gribas bēgt kaut kur zilās tālēs.
man teica,ka jauki smejos un šķaudu.
es vnk esmu Džokers(es blatojupat tagad)

esmu aizmārša, es aizmirstu draugu dzimšanas dienas.
sou kūl.piedodiet man,mēs vēl iedzersim.
un man liekas,ka manas zeķes smaržo kā mammai.nē,tas nav smiekīgi vai aizvainojoši. parasti man šī smarža kaitināja. bet tas ir tikai veļas pulveris.
mans garastāvoklis ir kā grūtniecei-krasas maiņas.