manas modrības hronikas

jā,šī laikam , nē pa īstam ir pirmā reize,kad es kaut košogad vispār rakstu.
jā, manējais zilais ekrāns,starp kuru norit komunikācija ar citiem, iet galīgi sviestā. it kā jau bija pie meistara bet hāvēzē,kas patiesībā darās?
es nezinu ,kur mtinās patiesība, bet nepatiesībai ceļi vienmēr ir atvērti liku likām, tai nevajag norādes, tu vari doties da jebkur, tikai atceries, tiklīdz uznāk sals, ar tām vasaras riepām var iedrāzties tuvējā stabā,bet katram jau pašam ir jāseko savām zīmēm.
jā, pašlaik man ir klusums. es tik atceros savu jaungada sapnipar Elvī kafē un džekiem ķerzās. eh, jā.