manas modrības hronikas

es negribu vairs ēdienu!
esmu ēdienbumba ļaunajam bubulim!
lai nu kā, man ir jāiet gulēt, savādāk es būšu gurķaugu augs, un tas galīgi nepieklājās Zeimassvēkos!
priekā!

pēc 30 minūtēm būs autobuss uz vienu no pagātnes laukiem.prezīcāk manas pielijušās vasaras pagātni.
es nezinuko gaidīt,ko smiet vai teikt.tikai vēders jau no vakardienas svētku galda griežas otrādies,bet tas ir tikai no s'vētku mielasta,es nepanesu zirņus un rauga pīrādziņus,lūk!
es atradu atslēgu, un nu jau būs jādodās tās durvīs slēgt vaļā, un jāskrien tālāk, garām trakajam kaimiņam ar suni.bū