manas modrības hronikas

es tikko sasūcu māju, un atradu savu zeķi.
un vēl, es izturēju vienu dienu bez Ziemassvētku končām.
bet ja runā godīgi,tad man ir skumji.
man negribas ēst tos cīsiņus brokastīs, tikai tādēļ, ka tā dara visi. bet ja neēdu, tadvisi dur man ar tām pašām dakšām. kur ir tā sāls?

pirms iegāju šiet uzspiedu gūgli. kāda velna pēc?tas saucas hāvēzē.
ziniet, arī tad,kad vissiet pakaļā, mēdz būt labi. man ir cilvēki ,kas liek smaidīt. un man uzjundī kaut kāds prieks.
ēdīsim vafeles, lai gan smaržo pēc ceptiem arbuzikiem.