manas modrības hronikas

es gribu dejot tango.
jau k'ādu stundu , saiņojot savam slepenajam draudziņam dāvanu, sapņoju par to, ka kādreiz dejošu tango, un valsi arīdzan.
un šodien es jutos pretīga sev. bet vairs nē. ir laikam negodīgi pret sevi,kad centies citiem izdabāt, ka tik viss būtu pa spalvai. vairs tā nebūs. es vismaz centīšos tā vairs nejusties.
..
un vienubrīd es sajutos tik vientuļi, man pietrūkasarunu bieda un siltas kafijas. jā, kafijas,lai es varētu klausīties viņā un sagaidīt saules lēktu . un beigās, tomēr aizmigt uz pleca