manas modrības hronikas

tkko uzrakstīju apsveikumu vārda dienā. iespējams tas bija vēlakais apsveikums, ko es jebkad esmu rakstījusi, un drošvien tā saņēmējam vēlākais, ko jebkad ir saņēmis.
bet man palika tā jauki, tā silti, tā kutelīgi laimīgi . man ir draugi,kuri man ir. un tie ir mani draugi, kuri tagad pukojas un uzvedās kā pūpēži, arī tie. un vēl es cenšos noregulēt savu sirdi un prātu uz labvēlīgo atmiņu radiostaciju, un man šķiet tas pamazām sāk izdoties, un tad paliek vieglāk elpot, un pašsajūta uzlabojas, ka pat esi gatavs ēst krabju nūjiņas vienā laidā no vietas. šovakar man tās garšo.
kas vēl?
tresā diena ,kad līst bez mitas, un laiks iesūkā.
un man ir jāsameklē sava zobu birste!

es klausījos Robiju, un iztēlojos, ka esmu iemīlējusies.ak, cik salkani tas skan, man pat punķis tikko notecēja, bet nedomājiet, ka es raudu, tā vienkārši ir visiem pazīstamā saauks'tēšanās.
un vispār, pa tv3 beidzot rāda filmu, kura mani ir ieinteresējusi, un man kasās mugura. es eju lūkoties!