manas modrības hronikas

ap manu iekosto ābolu lidinājās mušiņas.
tikko pa manu barības vadu noslīdēja cepuma un tējas maisījums, un palika tāda labāka pašsajūta.
veļasmašīna griežas netīrā veļa, un īsti nezinu vai pulveri iebēru pareizajā nodalījumā.
un ,kad iznesu miskasti, pie manis piesējās borINGAS babuļa un jautāja vai es šķiroju? sākumā es neiebraucu ko es šķiroju. pēc tam man viņa jautāja par pudelēm, un lai tikai tiktu no viņas vaļā, pateicu, kā, jā es šķiroju. protams, man tur viņa vēl kaut ko klārēja bet es aizpisu mājās( man tā gribējās pateikt šo vārdu šeit, jo tas tiešām šeit noteikti iedrās), kā to daru parasti ,kad viņa man kaut ko mudzij par steidzami mirstošām kaitēm.
un tagad es nezinu, vai iet gulēt, vai nedarīt neko, vai lasīt Aspazijas "Zaudētās tiesības".