manas modrības hronikas

jau atkal nevaru izvēlēties, būtu pie loga, vai pagalmā ar kretīniem dejot. itkā jau pat izvēle bija izdarīta, bet nē, es to nevaru , es nevaru nošķirties vispār, vai būt kaut kur. es esmu pa visu, tas ir biedējoši.
visādi citādi, par spīti visam man ir dzīves mīlošs noskaņojums, jā, laikam.