manas modrības hronikas

nekādīgais naids, tas ir kompliments, jo šovakar man nav, kam īpaši tās dāvanas dalīt, un tev varbūt pat tiks viss. varēsi kādu uzcienāt, iedzert tēju ar ceptiem āboliem un siltumu savā dārza mājiņā, palasīt kādu romantisko melanholiju, paraudāt, tad salasīt liliju klēpi, saostīt, uztīt kādi pīpīti no pīpenēm. aizkūpināt, izdzert tējas kausu līdz galam un aizmirsties.
un tas viss pateicoties šai vakara dāsnajai dāvanai.vēl no tā var taisīt vīnu, tādu tiešām nekad nebūsi dzērusi. reibinošākais no visas pasaules krāsainākajiem diedziņiem austais paklāja aroms, kas vīd pēc vecām indiešu sievas mājas tupeļu zolēm un šodien dedzinātā vīraka. zini, tikai šovakar un tiki par velti, tādas lietas tirgū nenopirksi. tāpat kā to dārza mājiņu un šodienas saulaino vakaru, kad ap pusnakti vēl spīdēs vakara riets..