manas modrības hronikas

šodien atklāju to,ka esmu galīgi viena. nu nopietni. tas ,ka tev apkārt ir cilvēki, tas jau nenozīmē neko, ja pat viņi tev ir blakus, kā gliemeži pie zaļas lapas.
..
labi ,jau labi.. iespējams manī pašlaik ir iemitinājusies- " māsa greizsirdība", kura ienīst visus tos so sweet pārīšus parkos, kafeijnīcās un tur tālāk. un tad vēl kopā ar "māsu greizsirdību" ciemos ir atnākusi "tante zemā pašapziņa " .. mm kā es mīlu šīs divas sievietes. mcā. šajā ziņā pavasaris un visi putniņi un bitītes, un tie apciemojumi,tās vientuļās gazeles var novest pie infarkta ,taču. kur ir visu galvas?ā, nu jā, galvas taču vairāk nefunkcionē, tagad virsroku pārņemuši tie taureņi vēderā (kā citi runā, tie rada sasodītas eiforijas sajūtas).
kāpēc manējie kāpuri ,manā rozajā celofāna maisiņā nepārtop par tauriņiem ar raibumraibiem spārniem?




p.s
zinu, zinu ,ka izklausos pēc sasodītas pamatskolnieces,kura gaida savu medžik džku uz pelēkā ēzeļa. mcā!