manas modrības hronikas

"Iedzersim par taviem skaistajiem matiem", teica draudzenes draugs.
(Par mani? Maniem matiem? Kas? Ko?) Es apjuku,vienlaikus nesapratu neko un sapratu visu. Draudzene tobrīd uzmeta lūpu, sariesa asaru, vēlējās kaut neko nebūtu sapratusi. Mēs visi visu sapratām, tikai izlikāmies, ka neviens neko nesapratām.
Priekā!