manas modrības hronikas

ja man jautātu, ko es šīs dienas daru, atbilde nebūtu īpaši diža.
šodien dzeru kefīru, sirgstu ar stulbuma devu, ko iepotē apkārtējie ļaudis.
vakardien miru nost no lielajām paģirām. galva vai plīsa pušu, kuņģī viss bija otrādi, mētelis viss notraipīts un ar zali apslacīts.
aizvakar pielēju mīli kā maza cūka, nu beidzot. izslaucīju Balvu ielas, sasolīju diženas lietas un vēl visādas stulbības darīju. bet beidzot bija ballīte un prieks.
lūk tā man iet.
bet viss šis jau ir tikai virspusēji. džiļāk nemaz neko negribas tramdīt.