man ir sasodīti neparasta sajūta. lieta tāda, ka domā es viņu var teikt pat iekāroju, nespēju nedomāt par viņu. bet līdz ko satieku itkā apstājas filma. nezinu kas notiek? esmu zivs. nespēju ne pateikt to ko jūtu, ne vispār normāli parunāt. mulsmums? bailes parādīties savādākā gaismā? kas ar mani? laikam tajā vakarā pārāk stipri galvu apdauzīju ar durvīm. āpšaini
manas modrības hronikas
sirdspuksti