Latvietis parastais (ko tad es, es jau neko) nonākot šajā valstī nekur tālu nevar tikt. Neesam raduši nevienam krist uz nerva, lai kaut ko dabūtu. Tas tas pats, kas tiek audzināts meitenēm - neuzmākties puisim, gaidīt, kamēr viņš uzmāksies, būt nepieejamai. Un kā lai šitā dzīvojot vispār kaut ko dabū? Vai nav labāk simtiem reižu izgāzties kā sētai, lai simtu pirmajā kaut ko beidzot dabūtu?!